Lai cik arī vienkārša neliktos pastas pagatavošana, vairums no mums pieļauj kļūdas, kuras profesionāli pavāri uzskata par viegli novēršamām. Visbiežāk tās saistītas ar nepareizas pastas šķirnes izvēli un nepareizu vārīšanas laiku.
Lētās pastas šķirnes nevajadzētu izvēlēties, ja paredzēts to pasniegt kā pamatēdienu. Tās der vienīgi kā papildus sastāvdaļa zupās vai salātos. Ja ir iespēja, labāk tās nepirkt vispār, bet izvēlēties pastu, kas gatavota no cietajām kviešu šķirnēm. Jā, tā būs dārgāka, bet arī daudz augstākas kvalitātes.
Ja ir pārāk maz ūdens traukā, kurā tiek gatavota pasta, tā vārīšanas laikā salīp. Ņemiet liekāka tilpuma katlu.
Pasta jāliek ļoti karstā, burbuļojošā sālsūdenī. Sagaidiet, lai ūdens sāk mest lielus burbuļus, un tikai tad liekat tajā pastu.
99% mūsu valsts iedzīvotāju pastu pārvāra. Šis ieradums, iespējams, nāk no mūsu padomju vai postpadomju bērnības laikiem, kad cieto šķirņu makaronu vienkārši nebija un ikviena izvārītā šķirne vienalga salipa kamolā. Patiesībā, pasta jāņem ārā no ūdens tad, kad tā vidū vēl ir mazliet cieta. Itāļi to sauc par “al dente”, kas tulkojumā nozīmē “uz zoba”. Tikai tāda pasta labāk uzsūks mērci un saglabās pareizo garšu.
Patiesi baiss ieradums, ko mātes nodod mantojumā savām meitām. Tai vajadzēja “cīnīties” ar makaronu salipšanu. Pastu skalot nekādā gadījumā nedrīkst! Tas nogalina ēdiena garšu. Pareizi izvārīta pasta nesalīp. Nolejiet ūdeni, ieliekat katlā gabaliņu sviesta un samaisiet pastu ar dakšu vai speciālo pastas karoti. Tad pievienojiet mērci, zaļumus un citus produktus (piemēram, jūras produktus), pārrīvējiet sieru un pasniedziet.
Pastu nekad nedrīkst gatavot tā sacīt “rezervei”, turēt ledusskapī un uzsildīt. Tā zaudē savu unikālo garšu. Gatavojiet tikai tik daudz, cik apēdīsiet konkrētajā ēdienreizē.
LAI IZDODAS!